Līva Stūrmane: Latvijas eksports transformējas un duālais pielietojums būs tā nākotne
Centrālās statistikas pārvaldes šomēnes publicētie marta eksporta dati beidzot sniedz pirmo skaidri pozitīvo signālu pēc diviem sarežģītiem gadiem. Preču eksports faktiskajās cenās gada laikā pieaudzis par 6 % un sasniedzis 1,85 miljardus eiro, savukārt kalendāri un sezonāli koriģētie dati rāda 6,4 % kāpumu salīdzinājumā ar februāri. Tas ir spēcīgākais mēneša rezultāts pēdējā laikā. Tomēr ar secinājumiem vēl nevajadzētu steigties. Pirmajā ceturksnī eksporta vērtība kopumā joprojām ir par 1,7 % zemāka nekā pirms gada. Atveseļošanās ir sākusies, taču tā vēl nav nostabilizējusies. Eksporta nozares turpmāko attīstību noteiks nevis iepriekš paveiktais, bet tas, ko Latvijas uzņēmēji un valsts pārvalde darīs tuvākajos mēnešos.
Divas Eiropas vienā tirgū
Galvenie eksporta tirgi saglabājas nemainīgi. Pēc CSP marta datiem, Lietuva veido 18,5 % no eksporta apjoma, Igaunija 11,7 %, Vācija 6,4 %, bet Zviedrija 5,5 %. Tas joprojām ir Latvijas eksporta stabilais kodols. Taču Eiropā šobrīd vienlaikus redzamas divas pretējas tendences.
Būvniecības lejupslīde Eiropā turpina negatīvi ietekmēt Latvijas kokrūpniecību, jo liela daļa nozares produkcijas saistīta ar būvniecības un nekustamo īpašumu tirgu. To apliecina arī dati: 2025. gadā meža nozares eksports saruka par 1,6 %, bet apaļo kokmateriālu eksporta vērtība kritās par 21,4 %. Vienlaikus saplākšņa un zāģmateriālu eksports pieauga attiecīgi par 4,1 % un 5,1 %. Tikmēr Eiropas mašīnbūves sektors pakāpeniski atkopjas pēc krīzes, uzlabojot situāciju arī Latvijas inženierijas uzņēmumiem. Tas vēlreiz parāda, ka segmentos, kuros Latvijas uzņēmumi spēj piedāvāt specializētu kompetenci un kvalitāti, pieprasījums saglabājas arī sarežģītākos apstākļos.
Savukārt ASV tirgū situācija ir daudz skarbāka. Eksports uz ASV 2026. gada janvārī saruka par 59,8 %, bet martā par 52,8 %. Koksnes un tās izstrādājumu eksports attiecīgajos mēnešos samazinājās par 85,2 % un 75,8 %. Tarifu politika būtiski mainījusi tirgus nosacījumus, un nav pamata gaidīt atgriešanos pie iepriekšējās situācijas. Uzņēmumiem, kas līdz šim orientējās uz ASV tirgu, galvenie risinājumi ir tirgu diversifikācija un pārorientēšanās uz augstākas pievienotās vērtības produktiem. Visticamāk, lielākajai daļai nāksies īstenot abus virzienus vienlaikus.
Kur paliek izaugsme
Tas noved pie galvenā secinājuma: Latvijas eksporta nākotne nav balstīta zemākās izmaksās. Mēs nekad nekonkurēsim ar Vidusāzijas vai Dienvidaustrumāzijas tirgiem darbaspēka cenas ziņā, un tādam mērķim arī nevajadzētu būt. Algas Baltijā aug straujāk nekā produktivitāte, un konkurētspēja pret ES vidējo līmeni pakāpeniski samazinās. Latvija šo pozīciju zaudē lēnāk nekā kaimiņi, taču tas situāciju būtiski nemaina.
Tāpēc vienīgais ilgtspējīgais ceļš ir virzība uz augstākas pievienotās vērtības segmentiem. Dati rāda, ka uzņēmumi, kuri meklē jaunus tirgus un izmanto valsts atbalsta instrumentus, spēj augt arī sarežģītos apstākļos. Savukārt tiem, kas gaida iepriekšējo tirgus nosacījumu atgriešanos, situācija saglabājas smaga. Šobrīd izšķirošais ir ātrums un spēja pielāgoties.
Duālais pielietojums kā stratēģiska izvēle
Tieši šajā kontekstā duālā pielietojuma tehnoloģijas kļūst par vienu no perspektīvākajiem Latvijas eksporta virzieniem. Mākslīgais intelekts, kiberdrošība, aizsardzības elektronika un mikromobilitāte ir jomas, kurās Latvijas uzņēmumi var konkurēt ar zināšanām un specializāciju, nevis zemām izmaksām.
Šo sektoru izaugsmi papildus veicina arī ģeopolitiskā situācija. Eiropa strauji palielina aizsardzības izdevumus, NATO piegādes ķēdes tiek pārstrukturētas, bet Eiropas Komisijas iniciatīvas rada ilgtermiņa pieprasījumu, kas saglabāsies vismaz nākamajā desmitgadē. Investoru interese par Baltijas drošības tehnoloģiju uzņēmumiem jau šobrīd būtiski pieaug.
Latvijai šajā jomā ir vairākas priekšrocības – tuvums NATO austrumu flangam, spēcīgs inženierijas un IT cilvēkkapitāls, kā arī uzņēmumi ar starptautiski atzītām kompetencēm. Tāpēc duālais pielietojums nav nišas segments, bet loģisks attīstības virziens Latvijas eksportam. Tas vienlaikus palīdz diversificēt tirgus, palielināt pievienoto vērtību un mazināt atkarību no tradicionālo nozaru cikliskuma. Asociācija šo virzienu attīsta mērķtiecīgi, tostarp ar šī gada septembrī Rēzeknē plānoto forumu, kas būs praktiska platforma jauniem sadarbības projektiem un vietai starptautiskajās piegādes ķēdēs.
Politiskā nenoteiktība bremzē attīstību, taču virziens ir skaidrs
Šī iespēja paveras laikā, kad Latvijas ekonomikā īpaši svarīga ir prognozējama un konsekventa politika. Latvijas Banka savos jaunākajos vērtējumos norāda, ka uzņēmēju piesardzību veicina kavētie investīciju projekti un priekšvēlēšanu nenoteiktība. Ārvalstu partneri arvien biežāk interesējas par nodokļu politiku, eksporta atbalsta instrumentiem un enerģētikas izmaksām, taču skaidrības šajos jautājumos joprojām pietrūkst. Tas samazina Latvijas konkurētspēju brīdī, kad starptautiskajā tirgū veidojas jaunas iespējas.
Vienlaikus uzņēmumu eksporta aktivitāte saglabājas. Tiek slēgti jauni līgumi, pieņemti investīciju lēmumi, un arī makroekonomiskās prognozes kopumā ir mēreni pozitīvas. Latvijas Banka prognozē IKP izaugsmi 2,8 % apmērā 2026. gadā, 2,9 % 2027. gadā un 3,2 % 2028. gadā. Arī Finanšu ministrija un Luminor sagaida pakāpenisku eksporta nozaru izaugsmes atjaunošanos tuvākajos gados.
Latvijas eksports šobrīd piedzīvo pārmaiņu periodu. Nozare pakāpeniski virzās prom no modeļa, kas balstīts galvenokārt uz izejvielām un zemāku pievienoto vērtību, uz ekonomiku, kurā lielāka nozīme ir zināšanām, tehnoloģijām un specializācijai. Duālā pielietojuma tehnoloģijas ir viena no jomām, kur šī attīstība notiek īpaši strauji, un Latvijai šeit ir iespēja nostiprināt savas priekšrocības.
Avoti:
CSP ārējās tirdzniecības datu portāls: https://eksports.csb.gov.lv/
CSP ārējās tirdzniecības statistika: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/tirdznieciba-pakalpojumi/areja-tirdznieciba
Finanšu ministrijas analīze par ārējo tirdzniecību: https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-areja-tirdznieciba-2025-gada-uzradijusi-pozitivu-izaugsmi-un-prognozes-liecina-par-turpmaku-eksporta-pieaugumu
Latvijas Bankas makroekonomiskās prognozes: https://www.bank.lv/aktualitates/jaunakas-prognozes
Luminor ekonomikas apskats: https://www.luminor.lv/lv/jaunumi/ekonomikas-apskats
Zemkopības ministrijas meža nozares statistika: https://www.zm.gov.lv/lv/mezsaimnieciba/statistika