Nākotne pieder tehnoloģijām ar vairākiem pielietojumiem

Darbs aizsardzības nozarē nenozīmē, ka uzņēmumam obligāti jāražo munīcija vai tanki. Šīs nozares aktualitātei pieaugot, rodas arvien jauni piemēri, kā tradicionālo nozaru uzņēmumi savus risinājumus pielāgo un piedāvā aizsardzības nozarei, tādejādi kļūstot par duālā pielietojuma risinājumu ražotājiem un piegādātājiem. Latvijā ir vairāki piemēri, kā uzņēmumi, kas pavisam nesen bija klasiski savas nozares piemēri, tagad izstrādā duāla pielietojuma risinājumus.

Laikā, kad drošība, tehnoloģiskā neatkarība un piegāžu noturība kļūst par stratēģiskām prioritātēm, uzņēmumiem šī ir iespēja ne tikai ienākt jaunos tirgos un radīt produktus ar augstāku pievienoto vērtību, bet arī stiprināt savu konkurētspēju. Latvijas uzņēmumu pieredze rāda, ka nākotne pieder risinājumiem, kas spēj vienlaikus kalpot gan civilajam, gan militārajam sektoram.

Veiksmīgi uzņēmumi izmanto savas zināšanas dažādās nozarēs

Raw pievēršanās duālā pielietojuma jomai notika dabiski, jo uzņēmuma ikdienas darbs ar bezpilota tehnoloģijām jau sākotnēji bija cieši saistīts ar risinājumiem, kurus iespējams izmantot gan civilajā, gan drošības sektorā.

“Mēs sapratām, ka tehnoloģijas, ko attīstām infrastruktūras inspekcijām, datu iegūšanai un automatizācijai, var dot būtisku pienesumu arī valsts drošībai un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai,” stāsta “Raw” dibinātājs Reinis Purvēns.

Viņš uzskata, ka uzņēmumam ir jāspēj pielāgoties un izmantot savas zināšanas dažādās nozarēs. Turklāt duāla pielietojuma virziens ļauj ne tikai paplašināt pakalpojumu klāstu, bet arī nepārtraukti pilnveidot komandas kompetences un radīt risinājumus ar lielāku pievienoto vērtību. Šobrīd “Raw” aktīvi strādā ar tehnoloģijām un risinājumiem, kas atbilst duālā pielietojuma prasībām. Uzņēmums ir attīstījis zināšanas, investējis tehnoloģijās un veido sadarbību ar partneriem gan Latvijā, gan ārvalstīs. “Tas ir nepārtraukts attīstības process, un katrs projekts dod jaunu pieredzi, ko varam izmantot nākamajos risinājumos,” teic R. Purvēns.

Augstāka pievienotā vērtība

Silmor jau vairāk nekā 30 gadus izstrādā tehniskus risinājumus rūpniecībai – industriālos marķējumus, priekšpaneļus un citus produktus. Ar laiku uzņēmumā saprata, ka, veicot nelielas investīcijas tehnoloģijās un apgūstot jaunu materiālu apstrādi, komandas kompetences ir piemērotas arī aizsardzības nozarei. Šobrīd “Silmor” ražo vairākreiz izmantojamus putu iepakojumus droniem, optikai un citai sensitīvai elektronikai, transporta kastes un cieto koferu risinājumus militārajam aprīkojumam, blīvējumus bruņutehnikai, augstas noturības industriālos marķējumus, tehniskās komponentes un citus specializētus izstrādājumus.

“Tas nebija stāsts par pilnīgi jauna biznesa sākšanu, bet gan par esošo zināšanu pielāgošanu jaunām vajadzībām. Manuprāt, tieši tāda ir duālā pielietojuma būtība – civilajā sektorā radītas inovācijas var būtiski stiprināt arī aizsardzības spējas,” teic “Silmor” vadītāja Liene Gaspažiņa.

Viņa neslēpj, ka pie duālā pielietojuma produktiem nonāca saistībā ar finanšu krīzi uzņēmumā, kas lika izvērtēt “Silmor” biznesa modeli. L. Gaspažiņa saprata, ka, balstoties tikai uz uzlīmju un marķējumu ražošanu, ir grūti veidot ilgtspējīgi pelnošu uzņēmumu. Vienlaikus ģeopolitiskā situācija skaidri parādīja, ka Eiropai jāstiprina savas aizsardzības ražošanas spējas. “Silmor” saskatīja iespēju dot savu ieguldījumu ne tikai kā komponenšu ražotājs, bet arī kā komplektētājs un uzņēmums, kas iesaistās jaunu produktu izstrādes ķēdēs.

Šādā ceļā “Silmor” ir nonācis pie pirmā pašu radītā inovatīvā produkta duālā pielietojuma nozarē – Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansētajā kopprojektā ar Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu top termālās un vizuālās maskēšanās materiāls. Ideja par to radās pirms diviem gadiem izstādē “Eurosatory”, kur, skatoties uz militāro tehniku, L. Gaspažiņa nonāca pie domas to aplīmēt tāpat kā automašīnas, nevis krāsot. “Šobrīd ir izveidots funkcionējošs prototips, kuru šogad pirmo reizi demonstrējām “Eurosatory”, kur tas izraisīja ievērojamu nozares interesi,” stāsta L. Gaspažiņa.

Civilā pieredze var noderēt arī militārajā sektorā

Arī informācijas tehnoloģiju uzņēmums Cube Systems meklē iespējas ieiet duālā pielietojuma nozarē. Uzņēmums analizē dažādas iespējas un jau tiek attīstīti vairāki risinājumi.

“Mums jau ir vairāk nekā 20 gadu pieredze civilajā nozarē. Vērojot notiekošo pasaulē, saskatījām iespēju šīs zināšanas izmantot arī militārajā sektorā. Tā ir klasiska zināšanu pārnese uz citu nozari. Tam līdzi nāk emocionālā un morālā motivācija aizsargāt Latviju un NATO. Mēs apzināmies, ka ieiešana militārajā nozarē nebūs ne viegla, ne ātra, bet šis ir strauji augošs sektors, kas dod pievienoto vērtību gan mums kā uzņēmumam, gan Latvijai kopumā,” saka “Cube Systems” līdzdibinātājs Renārs Jansons.

Viņa skatījumā mūsu valsts uzņēmēju iespēja ir tehniskas inovācijas un mazi un ne tik mazi risinājumi: “To jau pierāda Latvijas panākumi dronu nozarē – esam ļoti attīstīti šajā jomā.”

“Cube Systems” līdzdibinātājs un ziedojumu platformas “Stopify” līdzautors Miks Miķelsons norāda uz papildu aspektu šī jautājuma aktualitātei – Covid-19 pandēmija parādīja, cik ātri spēj pārslogoties piegādes ķēdes. Pat tad, ja klientam ir nauda un tas ir veicis pasūtījumu, var gadīties situācijas, kad notiek kāda problēma piegādes ķēdē un neko nav iespējams saražot, jo trūkst nepieciešamo komponenšu. Tāpēc ir vērts attīstīt lokālus un alternatīvus risinājumus, kas nav pilnībā atkarīgi no lielajiem militārajiem ražotājiem.

Daudz konkurētspējīgāks arī civilajā tirgū

Pievēršanās duālā pielietojuma virzienam maina uzņēmumu. “Raw” gadījumā tas ir licis domāt plašāk – šodien uzņēmums daudz vairāk koncentrējas uz inovācijām, kvalitāti un spēju pielāgoties dažādiem izaicinājumiem. Tāpat ir pieaudzis komandas profesionalitātes līmenis – tā nepārtraukti mācās, testē jaunas tehnoloģijas un pilnveido darba procesus.

“Mūsu mērķis ir turpināt attīstīt šo virzienu kā vienu no uzņēmuma stratēģiskajām prioritātēm, jo tas padara uzņēmumu daudz konkurētspējīgāku arī civilajā tirgū. Mēs ticam, ka nākotne pieder uzņēmumiem, kuri spēj radīt risinājumus ar pielietojumu vairākās nozarēs,” teic R. Purvēns.

Arī L. Gaspažiņa piekrīt, ka lielākā pārmaiņa ir domāšanā: “Mēs vairs negaidām tikai ienākošos pasūtījumus – mēs paši radām produktus un veidojam pieprasījumu. Tāpat darbs aizsardzības nozarē ir licis daudz vairāk domāt par produktu izstrādi, kvalitāti, izsekojamību un ilgtermiņa sadarbību. Tas ir attīstījis arī mūsu iekšējos procesus un kompetences, kas dod ieguvumu visiem klientiem – arī civilajā sektorā.”

Taču “Silmor” mērķis nav kļūt tikai par aizsardzības nozares uzņēmumu. Uzņēmums arī turpmāk mērķē saglabāt savas pozīcijas kā spēcīgam industriālajam ražotājam, jo tieši šīs kompetences ir tā pamats. L. Gaspažiņa redz “Silmor” kā ražošanas partneri klienta produktam, kas tam spēj nodrošināt visu procesu – no inženiertehniska risinājuma un komponentu izgatavošanas vai iepirkšanas līdz pilnībā nokomplektētam un uzražotam produktam. “Vienlaikus aizsardzības un duālā pielietojuma virziens būs viens no mūsu stratēģiskajiem attīstības virzieniem. Turpināsim investēt jaunu produktu izstrādē, attīstīt eksportu un stiprināt sadarbību ar starptautiskajiem partneriem,” atklāj L. Gaspažiņa. Jau šoruden “Silmor” plāno pārcelties uz jaunām ražošanas telpām un sākt ASV izstrādātu vieglmetāla sakaru mastu komplektēšanu Eiropas tirgum.

Ne tikai iespēja biznesam

Ir daudzi iemesli, kāpēc katram uzņēmumiem būtu vērts apdomāt savas iespējas ieiet duālā pielietojuma tirgū – sākot no biznesa risku diversifikācijas un beidzot ar jaunu izaugsmes iespēju radīšanu.

“Duālā pielietojuma attīstība nav tikai bizness. Tā ir iespēja vienlaikus stiprināt Latvijas un Eiropas drošību, attīstīt jaunas tehnoloģijas un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību,” uzsver L. Gaspažiņa.

Arī R. Jansons uzsver, ka katra uzņēmuma pievēršanās duālā pielietojuma produktiem ir svarīga valsts mērogā. “Domājot vēl plašāk – ja uzņēmums vēlas attīstīties, tas būs atkarīgs no tā, vai mēs vispār nākotnē būsim neatkarīga valsts un vai te būs gana droši, lai investori un partneri vēlētos ar mums sadarboties. Šī iemesla dēļ katra uzņēmuma interesēs ir iesaistīties militārajā industrijā un piedāvāt duālā pielietojuma produktus, tādējādi aizsargājot mūs visus,” uzsver R. Jansons.

Jāsāk domāt citādāk

Kā pārslēgties no “mēs esam savas nozares uzņēmums” uz “mēs piedāvājam duāla pielietojuma risinājumus”? R. Jansons teic, ka vienkārši ir jāsāk darīt – jāpārslēdz domāšana uz to, ka tas vispār ir iespējams, tāpat arī jākomunicē un jāgūst iedvesma no citiem uzņēmumiem, kam tas ir izdevies. Taču M. Miķelsons norāda, ka tas nav tik vienkārši kā apsēsties pie galda un nolemt, ka jau rīt savu esošo produktu padarīsi piemērotu militārajai nozarei. Lai gan uzņēmēji gribētu savu produktu 100% apmērā piedāvāt šim sektoram, visdrīzāk no esošā risinājuma paliks 20 līdz 30% un pārējais būs jārada no jauna.

“Viegli pateikt, grūti izdarīt, bet nevajag nest sev līdzi pagātnes zināšanas. Tas nenozīmē, ka vajag aizmirst visu, ko zini, bet jārēķinās, ka reti kurš produkts būs derīgs militārajam sektoram bez nekādas pielāgošanas,” teic M. Miķelsons.

Taču R. Jansons piebilst, ka tad, kad pirmo reizi esi atradis, kā esošo produktu vai risinājumu varētu piedāvāt militārajai industrijai, sāk rasties arvien jaunas un jaunas idejas.

“Skatoties ilgtermiņā – agrāk vai vēlāk Krievijas uzsāktais karš Ukrainā noteikti beigsies, un militārajā sektorā attīstītus duāla pielietojuma risinājumus varēs turpināt lietot civilajā sektorā,” ir pārliecināts R. Jansons.

R. Purvēns iesaka nebaidīties skatīties plašāk par savu ierasto darbības jomu. “Darbības diversifikācija ne tikai padara uzņēmumu stabilāku un mazāk atkarīgu no viena tirgus, bet arī veicina tehnoloģisko attīstību, komandas izaugsmi un spēju ātrāk pielāgoties pārmaiņām. Mūsdienās tieši spēja pielāgoties ir viena no svarīgākajām konkurences priekšrocībām, jo uzņēmumi, kas nepārtraukti attīstās un meklē jaunus pielietojumus savām zināšanām, ir tie, kas veido nākotni. Pat, ja sākumā šķiet, ka duālā pielietojuma virziens nav domāts jūsu uzņēmumam, bieži vien esošās zināšanas un tehnoloģijas var veiksmīgi pielāgot arī citām vajadzībām,” viņš uzskata.

L. Gaspažiņa gan neiesaka sākt ar domu par to, ko uzņēmums varētu saražot armijai. Daudz vērtīgāk ir apdomāt, ko uzņēmums jau šodien dara ļoti labi un kā tas var atrisināt kādu problēmu aizsardzības nozarē.

“Lielākajai daļai uzņēmumu nepieciešamās kompetences jau ir. Vajag būt gataviem tās pielāgot, sadarboties ar nozares spēlētājiem un iesaistīties inovāciju projektos,” teic L. Gaspažiņa.

Tāpat viņa ir pārliecināta, ka uzņēmums nedrīkst paļauties tikai uz vietējo tirgu, tāpēc iesaka jau no pirmās dienas domāt par eksportu. “Silmor” pieredze rāda, ka vietējie projekti mēdz virzīties uz priekšu ļoti lēni, turklāt tie saitīti ar lielu birokrātiju. Turpretī eksports ļauj uzņēmumam augt, maksāt konkurētspējīgas algas un radīt lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai. “Tieši eksportējoši uzņēmumi ir viens no valsts izaugsmes un labklājības balstiem,” uzskata L. Gaspažiņa. Tāpēc viņa iesaka uzņēmumiem jau no paša sākuma domāt globāli un aktīvi iesaistīties uzņēmēju organizācijās. “Silmor” pieredze Latvijas Eksportētāju asociācijā “The Red Jackets” ir apliecinājusi, cik nozīmīga ir uzņēmēju kopiena un sadarbība praksē. “Tieši tur esmu ieguvusi kontaktus, kas palīdzēja sagatavot granta projekta pieteikumu, un šobrīd ceru, ka tieši viens no biedriem palīdzēs arī mūsu kamuflāžas prototipu virzīt uz sērijveida ražošanu,” pieredzē dalās L. Gaspažiņa.

Par duālā pielietojuma nozari diskutēs īpašā forumā

Plašāk par to, kā Latvijas uzņēmumi var kļūt par aizsardzības nozares piegādātājiem tiks diskutēts jau otrajā Latvijas Duālā pielietojuma eksporta forumā Latvian Dual Use Export Forum 2026, kas norisināsies 2026. gada 7. septembrī Rēzeknes koncertzālē “Gors”. Paredzēts, ka Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Ekonomikas ministriju un Aizsardzības ministriju organizētais forums pulcēs vairāk nekā 170 nozares dalībnieku no Eiropas, ASV un Baltijas valstīm.

“Pirmais forums apliecināja, ka Latvijas uzņēmumiem ir, ko piedāvāt starptautiskajam tirgum. Šogad mēs ejam soli tālāk, paplašinot dalībnieku loku, palielinot biznesa tikšanos skaitu un piesaistot vēl plašāku ārvalstu uzņēmumu pārstāvniecību. Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai kļūtu par vienu no reģiona līderiem drošības un inovāciju eksportā,” ir pārliecināta Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētāja Līva Stūrmane.